..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................

Lūcija Tomkalne

Usma / Ugāle

Dzimusi 1916.gadā

Īsumā par Lūciju Tomkalni:

Strādājusi pašvaldībā.
Pārvietojas ratiņkrēslā, piedalās pansionāta pasākumos. Regulāri apmeklē baznīcu.

Lasīt Vairāk:
Ventspils novads var lepoties ar sirdsgudru ilgdzīvotāju, kura 12. augustā svinēs 104. dzimšanas dienu. Vecumdienas Lūcija Tomkalne pavada sociālās aprūpes centrā "Krustceles" Usmas pagastā.
Pirms 104 gadiem Mades un Ādama ģimenē Ugālē pasaulē nāca Zaļkalnu vienīgais bērns – meitiņa Lūcija. Viņas vecāki bija ticīgu ļaužu, tādēļ vakaros, kad mazā devās pie miera, mamma dziedāja kristīgas dziesmas. Kad Lūcija paaugās, vecāki ļāva apmeklēt balles, bet piekodināja, lai meita negrēko. "Mamma ar tēvu mani lutināja, tomēr bija stingri. Man vienmēr laikus bija jābūt mājās," atceras ilgdzīvotāja.
Savu bērnību un jaunību Lūcija raksturo kā laimīgu. Viņai bija brīnišķīgs dzīvesbiedrs Kārlis, ar kuru kopā pavadīts 51 gads. Pirms 32 gadiem vīrs aizsaukts mūžībā, viņš atdusas Usmas kapos līdzās savam vectēvam. "Mēs patiešām labi satikām, cilvēki pat teica, ka vajag dzīvot tā, kā to dara Tomkalnu pāris. Ja gadījās kādas domstarpības, mierīgi visu pārrunājām. Kārlis bija prātīgs, kārtīgs un godīgs, arī viņš gāja baznīcā," stāsta Lūcija.
Viņas un vīra sirdi ļoti sāpināja dēliņa pāragrā aiziešana mūžībā, puisēns nodzīvoja vien piecus gadus. "Mums abiem tas ļoti sāpēja… Pēc tam pasliktinājās veselība. Kad mana un vīra māte bija veca, kopu abas. Ir miruši mani brālēni un māsīcas, arī visas draudzenes. Palikusi vienīgi krustmeita Maira, manas sirdsdraudzenes meita. Viņa mani apciemo," saka Lūcija.
Pirms septiņiem gadiem sirmgalve sāka dzīvot sociālās aprūpes centrā "Krustceles" Usmas pagastā. Viņai joprojām ir gaišs prāts, bet kustības ir ļoti ierobežotas – viss laiks jāpavada guļus.
Lūcija labprāt klausās radio: "Te, Usmā, man ir labi, nekas nekait. Klusībā pielūdzu Dieviņu, bieži sapņos redzu mammu un vīru. Es nevaru pateikt, kāds ir mana ilgā mūža noslēpums, bet nedomāju, ka tas ir noslēpums, – tas ir Dieva pirksts! Mamma vienmēr teica, ka ne mats nenokrīt bez Viņa ziņas." Lūcijas garu stiprina Svētais Vakarēdiens, bet no kārumiem viņa labprāt bauda saldējumu.

Marlenas Zvaigznes teksts un foto 

100

VAIRĀK
Fail to load posts. Try to refresh page.
/// ATBALSTA ///