..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................
..................................................................................

Erna Burkevica

Olaine

dzimusi 1918. gada 25. augustā

Īsumā par Ernu Burkevicu:

Erna dzīvo Olainē kopā ar meitu.
Ir divi mazbērni un trīs mazmazbērni.

Lasīt Vairāk:
Erna Burkevica (dzim. Gruzis) dzimusi 1918. gada 25. augustā Pēterburgā. Māte Olga Gruzis (dzim. Treigūte), latviete, un tēvs Eduards Gruzis, latvietis. Pirmā pasaules kara laikā, kad fronte tuvojās Jelgavai, abi vecāki tika evakuēti uz Pēterburgu kopā ar kādas Jelgavas fabrikas iekārtām. Pirms tam viņi Jelgavas Zanderu kapos bija apglabājuši savu no difterijas mirušo pirmdzimto piecgadīgo meitiņu Ernu. Neierasti, ka arī otrajai meitai tika dots mirušās māsiņas vārds. Sākumā Pēterburgā tēvs turpināja darbu fabrikā, bet vēlāk kļuva par smago ormani. Pēc revolūcijas Pēterburgā ģimene dzīvoja pusbadā, un vienīgā pārtika meitenei līdz divu gadu vecumam bija mātes piens. Tad nopietni sašķobījās mātes veselība, bija aizdomas par tuberkulozi, bet laimīgā kārtā radās iespēja atgriezties Latvijā.
   1920. gadā ģimene atgriezās vecāku dzimtajā pilsētā Jelgavā. Tēvs strādāja brāļiem Hofiem piederošajā linu fabrikā par kurinātāju, bet māte bija mājsaimniece. Ģimene dzīvoja Jelgavas linu fabrikas strādnieku mājā Lapskalnu ielā 16, kur 1923. gadā piedzima brālis Eduards.
   Vecākiem bija tikai četru klašu izglītība (tēvs bija beidzis četras klases krievu skolā, bet māte – vācu skolā, jo latviešu skolu 19. gadsimta beigās Jelgavā vispār nebija), tomēr izglītību viņi turēja vērtē. Latviešu strādniecība bija inteliģenta. Par to liecina arī 1937.gada laikrakstā “Zemgales Balss” minētais fakts, ka tēvs bija ievēlēts ģimnāzijas vecāku komitejā. Vecāki atbalstīja meitas centienus iegūt labu izglītību. Erna, savu labo sekmju, kā arī ģimenes materiālā stāvokļa dēļ, bija atbrīvota no mācību maksas ģimnāzijā.
   Kā jau visiem Ulmaņlaika pilsētas bērniem, arī Ernai vasarā bija jādodas izpalīgos uz lauku saimniecību. Darbs klasesbiedrenes vecāku saimniecībā palicis labā atmiņā. Ļoti patika zirgi, bet pats galvenais, ko vēlāk viņa bieži ir pieminējusi, ir iegūtā prasme slaukt govi. Tā lieti noderēja vēlāk kara laikā bēgļu gaitās pēc Jelgavas atstāšanas. Tāpat bija darbošanās mazpulku organizācijā, kur ražas skatē, kā var lasīt 1937.g. “Zemgales Balsī”, iegūta pat pirmā godalga.
   Pēc Jelgavas valsts ģimnāzijas pabeigšanas 1938. gadā Erna Gruzis iestājās telefonistu kursos un tika norīkota darbā dažādās telefona centrālēs Zemgalē. 1940. gadā Erna tika norīkota darbā Jelgavā. Interesanti, ka portālā periodika.lv ir atrodamas saglabājušās Pasta un telegrāfa departamenta pavēles par viņas pieņemšanu un pārcelšanām darbā, kā arī darba samaksu.
   1941. gada janvārī Erna apprecējās ar Egonu Burkevicu, kalēja dēlu no Gaiķiem, kurš arī 1938. gadā bija beidzis Jelgavas arodskolas mehanikas nodaļu un strādāja Jelgavā Zemkopības departamentā. Ģimene dzīvoja pie sievas vecākiem. Kara laikā Erna strādāja par telefonisti Jelgavā. Piedzima dēls. Vīrs dienēja leģionā – Liepājas-Grobiņas aviācijas vienībā. Pēc padomju armijas ienākšanas Jelgavā 1944. gada jūlijā karavīriem tika dota pavēle māju Lapskalnu ielā nodedzināt, lai tā neaizsegtu skatu uz upi. Milzīgā steigā māja bija jāpamet. Kopā ar vecākiem un mazo dēlēnu viņi pa Dobeles šoseju atstāja degošo Jelgavu. Šie traģiskie notikumi atmiņā ir iespiedušies uz mūžu.
   Pēckara laikā Erna kļuva par grāmatvedi Krimūnu pienotavā, tad par galveno grāmatvedi Vecauces pienotavā. No lēģera atgriezās vīrs, piedzima meita. Kad sešdesmito gadu vidū sāka Olainē celt rūpnīcas un vīrs uzsāka darbu Olaines plastmasu rūpnīcā, ģimene pārcēlās uz dzīvi Olainē. Erna strādāja par revidenti Jelgavas piena kombinātā, bet vēlāk, līdz pensijai, LPSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijā par revidenti un revīzijas daļas vadītāju. Pēc aiziešanas pensijā vēl dažus gadus strādāja Olaines sadzīves pakalpojumu kombinātā. Darba mūžs kopumā ir 44 gadi.
   1991. gadā Erna un Egons nosvinēja zelta kāzas, un piecus gadus pēc tām vīrs aizgāja mūžībā.
   Ar fizisko kultūru vai sportu savā mūžā simtgadniece ir bijusi uz “jūs”. Izņēmums ir skolas gadi, kad mīļākā nodarbe vasarās bijusi peldēšanās Lielupē un Driksā. Lielupes pārpeldēšana bija ikdienišķs notikums, kuru viņa ar prieku bieži atceras. Vēlāk, kā jau visi tā laika grāmatveži, Erna garas stundas dienā un bieži arī naktīs pavadīja darbā pie skaitāmajiem kauliņiem un reizināmās mašīnas. Dažādas veselības problēmas sākās jau pusmūžā, tomēr visas likstas nav traucējušas sasniegt šo ievērojamo vecumu. Liels paldies jāsaka Rīgas 2. slimnīcas ķirurgiem, kuri dažas mēnešus pirms viņas 95. dzimšanas dienas izoperēja lauzto gūžas kaulu, un Erna savā dzimšanas dienā pati varēja atnākt pie svinību galda.
   Liekas, ka garajam mūžam noteicošie ir bijuši mantotie ilgdzīvotāju gēni, jo tēva māte un arī māsa ir nodzīvojušas teju 100 gadu, bet varbūt arī tas ir liktenis, kas licis dzīvot arī agri mirušās māsiņas Ernas dzīvi.....
   Pēdējos trīs gadus redze vairs lasīt neļauj un arī televizoru skatīties nevar. Var tikai klausīties. Šogad uz jubilejas svinībām radu pulkā nācās doties ratiņkrēslā, jo pēc kritiena gada sākumā jubilāre vairs pati pārvietoties nespēj. Bet šis fakts nemazināja prieku, jo ceļošana viņai vienmēr patikusi. Revidentes darbā visa Latvija ir izbraukāta krustu šķērsu.
   Erna dzīvo Olainē kopā ar meitu. Dēls pāragri miris. Ir divi mazbērni un trīs mazmazbērni.
Teksts: Biruta Burkevica (meita)

100

VAIRĀK
Fail to load posts. Try to refresh page.
/// ATBALSTA ///